Lapas

trešdiena, 2012. gada 14. novembris

NORDISK 5 gadu svētku nedēļas pasākumi

Aicinām Jūs uz Ziemeļvalstu kultūras centra Nordisk
5 gadu jubilejas nedēļas pasākumiem no 20. līdz 23. novembrim!

20.11. Somu valodas diena
17:00 Atvērtā bezmaksas somu valodas nodarbība (bez priekšzināšanām). Pasniedzēja Vija.
18:30 Somu valodas vakars "Kā somi izdzīvo ziemā?" un eko šokolādes gatavošanas darbnīca (ar priekšzināšanām)

21.11. Zviedru valodas diena
17:00 Atvērtā bezmaksas zviedru valodas nodarbība (bez priekšzināšanām). Pasniedzējs Calle.
18:30 Zviedru valodas vakars "Aizliegumi Zviedrijā" un trimdas latviešu mūziķa Alis P uzstāšanās (ar priekšzināšanām)

22.11. Norvēģu valodas diena
17:00 Atvērtā bezmaksas norvēģu valodas nodarbība (bez priekšzināšanām). Pasniedzējs Martins.
18:30 Norvēģu valodas vakars "Norvēģijas dabas daudzveidība un norvēģu ikdienas dzīve" (ar priekšzināšanām)

23.11. Dāņu valodas diena
17:00 Atvērtā bezmaksas dāņu valodas nodarbība (bez priekšzināšanām). Pasniedzēja Daiga.
18:30 Dāņu valodas "Omulīgais spēļu un sarunu vakars" (ar priekšzināšanām)

Adrese: Rīga, Skolas iela 21, 2. stāvs, 209. telpa.

otrdiena, 2012. gada 30. oktobris

Dāņu valodas klubiņš NORDISK-ā

Biedrība NORDEN Latvijā ar prieku vēsta par mūsu domubiedru - Ziemeļvalstu valodu centra NORDISK norisēm. Šeit aicinājums uz Dāņu valodas klubiņu:

Aicinām uz Dāņu valodas klubiņu 9.novembrī!

Šoreiz Dāņu valodas klubiņš tiks veltīts visiem, kas ar dāņu valodu vēl pagaidām uz "Jūs", bet vēlētos šo valodu iepazīt, apgūt un iemīlēt.

Mūsu jaukās dāņu valodas pasniedzējas - Alma Bernharde un Daiga Brasliņa ir sagatavojušas "29 vārdu kursu dāņu valodā", kas būs noderīgs un interesants katram šīs skandināvu valodas apguvējam.

Klubiņa laikā uzzināsiet par dāņu tradīcijām, kultūru, ikdienu, slavenībām, ģeogrāfiju un citām ar Dāniju saistītām tēmām. Cienāsim arī ar kādām tipiskām dāņu uzkodām, bet aicinām ņemt līdzi groziņu omulīgākai vakara atmosfērai.

Pasākums notiks 9.novembrī plkst. 18:00 Skolas ielā 21, 2.stāvā, 209.telpā.

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc lūdzam pieteikties pa e-pastu valoduklubs@nordisk.lv vai pa telefonu 2000 3155 līdz 7.novembrim.

sestdiena, 2012. gada 27. oktobris

Kaimiņvalsts Lietuvas draugi aicina...

2012 g. 9.–11. novembrī aicinām pagātnes mantojuma draugus piedalīties Veļu laika pārgājienā pa Labanoras gāršu Molētu rajonā. Apmeklēsim pilskalnus un kapu kalniņus, raugoties zvaigznēs, atcerēsimes pagāniskos rituālus un Veļu laika parašas. Vairāk šeit

sestdiena, 2012. gada 13. oktobris

Tuvojas Ziemeļu bibliotēku nedēļa


Kad gluži klāt rudens miglu laiks un vietumis tās jau ciemojas sētās, pļavās, mežmalās un upju krastos, nav tālu lielais stāstu stāstīšanas un lasīšanas laiks. Klāt laiks, kad krēslas stundās gribas omulīgi ieritināties mājīgā klubkrēslā, iedegt sveces un vadīt vakara stundas rāmā lasītmierā. Nav tālu laiks, kad bibliotēkas visās Ziemeļvalstīs vērs durvis Krēslas stundu lasījumiem, un bērnu balsis pieskandinās lasāmās Rītausmas stundas.

Šogad jau 15.gadu Latvijas bibliotēkās ienāk Krēslas stundas - tas ir pirmdienas vakars, kad nodziest spožas griestu lampas un ļaujam iedegties svecēm - to rāmas liesmas piepilda telpu un atmirdz sanākušo acīs, balsis kļūst rimtākas kā idienas burzmā un steigā. Tādas ir Krēslas stundas.

Šīgada Ziemeļu bibliotēkas tēma ir DAUDZVEIDĪBA ZIEMEĻOS, ar to pirmām kārtām domājot daudzveidību, ko vienā noteiktā un pašvērtīgā nācijā ienes svešie, citādie, ar citādu pasaules un līdzcilvēku vērtējumu, ar citādām ētiskām vērtībām. Un jāmācās saprast, jāmācās sadzīvot. 

Šogad Ziemeļu bibliotēkau nedēļas sarīkojumi norisināsies laikā no 12.-16.novembrim. Rītausmas stundās mazie bērni lasīs un apspēlēs Turbjērna Ēgnera grāmatas ,,Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki" 11.nodaļu, pusaudži Dāvida Lagerkranca pierakstīto pasaulslavena futbolista dzīvesstāstu "Esmu Zlatans Ibrahimovičs". Savukārt pieaugušie Krēslas stundā tiksies ar Mika Nousiainena grāmatas varoņi, ar somu Miku Virtanenu, kuŗš gribēja būt zviedrs... 

Tā kā latviski nav izdotas ne D.Lagerkranca, ne arī M.Nousiainena grāmatas, tad, lai atklātu šīgada Krēslas stundas tēmu, nākas izlīdzēties ar citu autoru darbu lasījumiem. Biedrība NORDEN Latvijā iesaka pievērsties norvēģu rakstnieka Pēra Pettersena (Per Petterson) darbiem un tajos skartajām tēmām - nosacīti vienkāršais cilvēks un viņa savpatība, viņa dzīves jēdzīgums, pašapziņa un skatījums dzīvē un pasaulē.

Norvēģu rakstnieki netika saņēmuši Ziemeļu Padomes literatūras balvu kopš 2002.gada, kad to saņēma Lars Sobijs Kristensens par grāmatu Pusbrālis, līdz 2009.gadā to ieguva, nopelnīja Pērs Petersens. Un šī balva tika piešķirta par grāmatu, arī latviski tulkotu grāmatu, ES NOLĀDU LAIKA UPI. To, gluži tāpat kā otru latviski iznākušo Pēra Petersena grāmatu PROM ĀRĀ ZIRGUS ZAGT, tulkojusi viena no labākajām norvēģu literatūras tulkotājām Solveiga Elsberga. Abas Pēra Petersena grāmatas iznākušas apgādā Zvaigzne.

Bet kas tad ir pats Pērs Petersens? Ko mēs par viņu varam uzzināt?

Uz latviski iznākušo viņa romānu vāciņiem mēs varam lasīt, ka viņš ir šobrīd pasaulē visvairāk lasītais mūsdienu norvēģu rakstnieks un popularitātes ziņā tiek ierindots līdzās Knutam Hamsunam un Sigridai Undsetei.

Pērs Petersens ir dzimis Oslo 1952.gadā 18.jūlijā. Mācījies par bibliotekāru, taču strādājis grāmatu tirgotāja, literatūras kritiķa un tulkotāja darbus.

P.Pettersena darbu klāstā ir ne tikai romāni, bet arī noveles un esejas. Un sācis savu rakstnieka darbību viņš ir tieši ar noveļu krājumu Aske i munnen, sand i skoa 1987.gadā. Savukārt 2004.gadā iznācis eseju krājums Månen over Porten

Lai arī nominēts Ziemeļu Padomes literārajai balvai P.Pettersens tika jau 1997.gadā par 1996.gadā iznākušo romānu TIL SIBIR, tomēr par to viņš Ziemeļu Padomes Literāro balvu vēl nesaņēma.

"Es nolādu laika upi" (Jeg forbanner tidens elv, 2008) ir rakstnieka sestais romāns. Grāmata, kuŗu kā labu novērtējuši vairāki nopietni literatūras vērtētāji un 2009.gadā tās autors saņēma gan Ziemeļu padomes Literatūras balvu, gan Norvēģijas Literatūras kritiķu gada balvu.

Pasaulē Pērs Petersens vairāk ir pazīstams ar citu grāmatu – ar romānu "Prom ārā zirgus zagt"(Ut og stjæle hester, 2003) , kas ir tulkota vairāk kā 46 valodās. Vislielākais metiens - ASV, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, Dānijā. Kā nozīmīgākā gada grāmata tā atzīta un novērtēta vairākās grāmatu vērtēšanas un izdevniecību aptaujās.

P.Petersons valoda ir valdzinoša – tā ir it kā vienkārša, it kā par ikdienišķām lietām, tomēr tā ir tik smalka un dziļi personiski, skar lasītājā sen aizmirstas vai pat iepriekš neapjaustas domu un sajūtu stīgas. Viņš pieder pie tiem 20./21.gadsimta autoriem, par kuriem varētu sacīt: dīvaini, ka tik smalka, interesanta un savdabīga proza tiek rakstīta mūsdienās. Nenoliedzami laikmetīgs, nenoliedzami īpatnis, Pērs Petersens ir autors, kura rakstības stils uzrunā galvenokārt domājošus lasītājus.

"Mēs sastopam autoru, kurš vārdos drīzāk ir ekstrēmi skops, taču ir sajūta, ka stāsts, ko viņš stāsta, ir svarīgāks nekā vārdi un ka autors nevēlas, lai lieki vārdi ienāk tekstā un traucē stāstīšanu. Tomēr viņa rakstības stils tiešām ir visnotaļ īpašs: Pērs Petersēns raksta, teikumu pa teikumam taustoties laukā no tumsas uz apgaismību, kas sākotnēji bijusi apslēpta pat pašam autoram," saka kritiķi. Pirmo latviski tulkoto P.Petersena romānu "Prom ārā zirgus zagt" dažkārt pielīdzina Ernesta Hemingveja labākajiem darbiem, uzsverot, ka P.Petersena īpatnība ir stāstīt par vienkāršiem cilvēkiem neikdienišķās situācijās. Viņa darbi un vārdi ir ziemeļnieciska rāmuma un ziemeļnieciskas klusēšanas caurstrāvoti. 

Romānā "Es nolādu laika upi" rodami vairāki slāņi – galvenā varoņa Arvīda attiecības ar māti, attiecības ar dzīvi, ar sievietēm, ar pašam ar sevi. Smalks un visaptverošs - tas ir romāns par dēla attiecībām ar māti, kas arī nebūt nav pasaules literatūrā tā biežāk pētītā tēma, tomēr jāatzīst, ka tas ir tikai virsējais slānis. Ejot dziļumā, mēs sastopam ne pārāk veiksmīgu pusmūža vīrieti, kurš pēkšņi ir gatavs paskatīties acīs pats sev. Šī ir vīrieša cīņa. Vīrieša dzīve. Nekādu pārspīlējumu, nekā lieka – tomēr lasot šķiet, ka tas tikpat labi varētu būt stāsts par kādu tuvu cilvēku. Par kādu no mums.

P.Pettersens brīvi peld laika upē un parāda mums to, ka nozīmīgi notikumi laika gaitā savu nozīmīgumu nezaudē un it kā turpina notikt arvien tā, it kā nemaz nebūtu beigušies.

Pēra Pettersena darbu bibliogrāfija:

svētdiena, 2012. gada 7. oktobris

Par Saga Oseberg Latvijā


Lai arī tikšanās Ķekavas bibliotēkā piektdienas 5.oktobŗa pievakarē ar meistariem, kokamatniekiem latvieti Juri Rudzīti un norvēģi Geiru Daleni, Tonsbergas (Tønsberg) vikingu kuģa SAGA OSEBERG gatavošanas līdzdalībniekiem,  sākotnēji neizskanēja kā Norden biedrības pasākums, tomēr tā ziemeļnieciskās noskaņas un  rīkotāju saistība ar biedrību Norden to gandrīz ļauj tādu vērtēt. To bija sarīkojušas NORDEN biedrības Latvijā dalībnieces Daiga Kalniņa, Daiga Kopštāle un Gunta Saule, pateicoties Ķekavas bibliotēkas atbalstam.
Bet kā tad viss sākās? Jau labu laiku zinājam, ka Norvēģijā dzīvojošais Juris Rudzītis ir iesaistīts senā vikingu kuģa atkalbūvēšanas darbos un gatavo gan senos darbarīkus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu kuģa autentisko būvi, gan arī kuģa koka detaļas. Nejaušības vai liktenīgas sagadīšanās dēļ uzzinājām, ka Juris Rudzītis kopā ar savu domubiedru un kolēģi, kokamatnieku Geiru Daleni iecerējuši Latvijas apciemošanu, radām domubiedrus tikšanās vakaram un stāstam par viņu piedalīšanos rituālkuģa SAGA OSEBERG gatavošanā.

Sarunās vadījām ne vienu vien stundu - visvairāk stāstos par paša kuģa noslēpumaino senatni - kopš 842.gada līdz mūsdienām, no pirmā kuģa, kopš tā apglabāšanas, atrašanas, izpētīšana un atkalbūvēšanas mūsdienās līdz nolaišanai ūdenī šīgada vasarā

Vairāk informācijas par pašu kuģi variet lasīt SAGA OSEBERG e-vietnē: http://www.osebergvikingskip.no/ , bet vairāk par pasākumu Ķekavā, Ķekavas novada Kultūras aģentūras e-vietnē: www.parkulturu.lv

trešdiena, 2011. gada 5. oktobris

Tikšanās ar dāņu arhitektu Tomasu E.Alkenu Rīgas Mākslas Telpā

Mediju pārstāvji, dizaina profesionāļi un studenti aicināti uz tikšanos ar dāņu dizaineru un ražotāju apvienības izstādes ”Galdnieku rudens izstāde – Whiteout” arhitektu Tomasu E.Alkenu (Thomas E.Alken) Rīgas Mākslas telpā, ceturtdien, 6.oktobrī plkst. 16.00.

Ar dāņu dizaineru un ražotāju apvienības ”Galdnieku rudens izstāde - Whiteout” atklāšanu 6.oktobrī plkst. 17.00 Rīgas Mākslas telpā aizsāksies Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu sērija veselu divu mēnešu garumā.
Izstāde solās būt pārsteidzošs, balts piedzīvojums, kurā tiks prezentēti 38 sniegbalti krēsli. Izstāde šogad jau ir viesojusies Tokijā un Londonā, un tagad būs apskatāma Rīgas Mākslas Telpā.


Kontakti
Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā

Marijas iela 13/3 (Berga Bazārs)
Rīga, LV 1666
Ginta Tropa, tel.: 67820055, +371 26362558
e-pasts: ginta@norden.lv

Description: lv-horizontal-en

piektdiena, 2011. gada 23. septembris

NORDISK aicina uz filmu vakaru

Ielūdzam uz Filmu pēcpusdienu 28.septembrī plkst.16.00 Ziemeļvalstu valodu
centra Nordisk telpās, Tērbatas ielā 4-2.
Pasākumu rīkojam sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru Eiropas Valodu
nedēļas ietvaros.

Skatīsimies kurdu - norvēģu režisora Hisham Zaman filmu "Vinterland"
(2007). Tas ir stāsts par to, kā aukstajā Ziemeļnorvēģijā kāds kurdu
bēglis atrod mājas, mācās valodu un iemīlas.
Filmas treilerīti varat aplūkot šeit
http://www.youtube.com/watch?v=KLEjMAlP6A0

Vēlams iepriekš pieteikties, rakstot uz valoduklubs@nordisk.lv vai zvanot
2000 3155.