NORDISK aicina uz Norvēģu valodas klubiņu

Ziemeļvalstu valodu centrs Nordisk sadarbībā ar Norvēģijas Karalistes vēstniecību Rīgā un Valsts valodas aģentūru aicina uz Norvēģu valodas klubiņu 23. februārī plkst. 18.00 Ziemeļvalstu valodu centra NORDISK
mājīgajās telpās Rīgā, Tērbatas ielā 4-2.

Šoreiz vakara tēma būs “Norsk” un tāpēc runāsim, klausīsimies un diskutēsim par norvēģu valodas īpatnībām, dažādiem norvēģu dialektiem un jaunnorvēģu (nynorsk) valodu. Ar  priekšlasījumiem uzstāsies mūsu pasniedzēji no Norvēģijas Gunnsteins Hūsa un Peuls Haukebē. Vakara gaitā grupu darbos mācīsimies valodu, iepazīsimies ar NORDISK topošās grāmatas projektu “Norvēģu valodas gramatika”, baudīsim kādu īpašu norvēģu ēdienu un klubiņa noslēgumā skatīsimies norvēģu filmu.

Pasākums notiks norvēģu valodā. Ieeja - brīva. Līdzi ņemam groziņus.

Vēlams pieteikties līdz 22. septembrim, rakstot uz e-pastu:
valoduklubs@nordisk.lv vai zvanot 2000 31 55.
Bildes no Nordisk rīkotajiem valodu kluba pasākumiem varat apskatīties šeit https://picasaweb.google.com/103635372197144458562
Nāciet praktizēt savu norvēģu valodu!

Jūsu Ziemeļvedis,
Ziemeļvalstu valodu centrs NORDISK

Ziņa no NORDISK

Sveicieni šai karstajā vasaras laikā!:)

Pie mums Nordiskā šis ir patiešām karsts un aktīvs laiks. Tikko izdevām Norvēģijas kulta autora Ērlenna Lū romānu Doplers, kuru joprojām par viszemāko cenu varat iegādāties pie mums birojā.

Ar interesi gaidām rudens sezonu, kurā kā īpašu jaunumu varēsim piedāvāt B un C līmeņa zviedru un somu valodu kursus pie pasniedzējiem, kuriem tā ir dzimtā valoda!

Jūsu radošajām vasaras aktivitātēm aicinām pievienot arī intensīvos zviedru un norvēģu valodu kursus, kas sāksies jau pavisam drīz!:)

Savukārt mūsu radošās aktivitātes ir vainagojušās ar video klipu, kurā galvenajās lomās redzēsiet mūsu draugu, kolēģi un norvēģu valodas pasniedzēju Gunnsteinu Hūsu un norvēģu valodas mācēnu Aivaru Bērziņu.

Šoreiz viņi iejutās dāņu valodas pratēju lomā.

Ceram, ka šis video sniegs Jums patiešām pozitīvu emociju pilnu atpūtas brīdi:)

http://www.youtube.com/watch?v=1zPJnrBvWfo

Priecīgu un saulainu vasaru vēlot,
Jūsu Ziemeļvalstu valodu centra Nordisk draudzīgais kolektīvs

LIETUVAS Valsts dienā - 6.jūlijā

Līga Latiševa

Viļņa/Kauņa, 5.jūl., LETA--ELTA. Svinot Lietuvas Valsts dienu jeb 758.gadskārtu kopš karaļa Mindauga kronēšanas, visas pasaules lietuvieši trešdienas vakarā atkal vienlaikus dziedās savas valsts himnu - Vinca Kudirkas 1898.gadā sarakstīto "Tautisko dziesmu".

Šāda tradīcija iedibināta pirms diviem gadiem, kad valstī tika plaši svinēta Lietuvas vārda tūkstošgade.

Doma vienlaikus visā pasaulē dziedāt Lietuvas himnu radās lietuviešu burātājiem, ekspedīcijas "Tūkstošgades odiseja" dalībniekiem, kas togad apbrauca apkārt pasaulei, savā ceļā apciemojot daudzu pasaules valstu lietuviešu kopienas. Pēc viņu stāstītā, šo tikšanos laikā ik reizi spontāni izskanējuši vārdi, ar kuriem sākas himna, - "Lietuva, mūsu Tēvzeme...".

Šoreiz Viļņā uz kopīgu himnas dziedāšanu trešdienas vakarā plkst. 21.00 paredzēts pulcēties Vinca Kudirkas laukumā, kur atrodas himnas autora piemineklis ar tajā iegravētu  "Tautiskās dziesmas" tekstu.

Zināms, ka lietuvieši šai stundā sanāks kopā arī pilsētu laukumos, pilskalnos, kultūras centros un baznīcās, savas valsts diplomātiskajās pārstāvniecībās Polijā, Beļģijā, Īrijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī lietuviešiem nozīmīgās vietās Igaunijā, Grieķijā, Zviedrijā un citās pasaules valstīs.

Himnai pievienosies arī lietuviešu tūristi ārvalstīs un pat lidmašīnās, kas šai mirklī atradīsies ceļā uz Lietuvu.

Mājupceļš

Sākot ar 14. jūniju Jēkabpils Vēstures muzejā Krustpils pilī atvērta Valda Lazdiņa fotogrāfiju izstāde „Mājupceļš”. Savukārt 17. jūnijā pulksten 17.00 Krustpils pilī minēto izstādi papildinās Daigas Kalniņas priekšlasījums „Fotogrāfiju nozīme cilvēkvēstures laikmeta dokumentācijā. Valda Lazdiņa fotoarhīvs”, kā arī stāstījums par piedalīšanos starptautiskajā fotogrāfijas festivālā „Nordic Light” Kristiansunnā, Norvēģijā.

Šobrīd Krustpils pilī skatāmā V. Lazdiņa fotogrāfiju izstāde „Mājupceļš” ir kā tilts, kas savieno vairākus jau bijušus un vēl gaidāmus notikumus, kas saistīti ar sadarbības kontaktiem starp Latviju un Norvēģiju, starp Jēkabpili, Āvereju un Kristiansunnu. Jau šī gada sākumā, februārī Jēkabpils novada domes pārstāvji devās uz Āvereju Norvēģijā, lai rastu iespējas turpināt Jēkabpils rajona padomes aizsākto sadarbību ar norvēģu partneriem, kad ar Āverejas komūnu tika noslēgts Holmenholmenas sadarbības līgums. Savukārt no 27. līdz 29. jūnijam norvēģu delegācija no Āverejas uzturēsies pašvaldību sadarbības vizītē Jēkabpilī. Pašvaldību sadarbība ir radījusi daudzus cilvēciskus kontaktus un ļāvusi īstenoties vairākām iecerēm. Tā V. Lazdiņa fotogrāfiju izstāde „Mājupceļš” 2004. gada vasarā bija skatāma Āverejā, Kvērneses muzejā, kad tur viesojās arī pats autors. Šogad minētā izstāde tika iekļauta viena no Ziemeļvalstu nozīmīgāko mākslas fotogrāfijas notikumu - maijā notikušā starptautiskā fotogrāfijas festivāla „Nordic Light” izstāžu klāstā, kur to ar priekšlasījumu „Fotogrāfiju nozīme cilvēkvēstures laikmeta dokumentācijā. Valda Lazdiņa fotoarhīvs” pārstāvēja fotogrāfa meita, šo rindu autore un mazmeita Vita. Atzīmējams ir fakts, ka pirmo reizi „Nordic Light” vēsturē tika pieaicināts kāds no Baltijas. Festivāla viesus un dalībniekus īpaši piesaistīja Valda Lazdiņa fotogrāfiskais rokraksts, ko raksturo optimisms un humānisms.

Ir vērtības, par kurām attopam tikai tad, kad jau ir zaudēts, kad nav vairs to, kuri varēja stāstīt. Pie tādām pieder dzimtasstāsti. Un ticiet, - mums katram ir savs stāsts.
Lazdiņu dzimtas stāsts ir nesaraujami saistīts ar fotogrāfiju, kas dzimtai palīdzējusi noturēt savas vērtības un identitāti.
Valda Lazdiņa foto negatīvu arhīvs gulēja neaiztikts vairākus desmitus gadu turpat pašu mājās Ogres novada Plunčos visiem un arī fotogrāfam līdzās. Zīdpapīrā ietītie vairāk kā 100 fotofilmu rullīši, sarindoti bitenieka - vectēva brāļa Vernera – koka kastītēs gaidīja... Līdz šo rindu autores fotogrāfes un žurnālistes pieredze, kā arī interese par fotogrāfijas vēsturi ļāva tos sākt vērtēt. Pirmais, kas piesaistīja tēva fotogrāfijās bija gaišs emocionāls starojums, lai gan fotogrāfijas vēsta par ģimenes atgriešanos no izsūtījuma Sibīrijā. Un1980. gados savās tēva mājās pašas atklātā fotogrāfijas dārgumu lāde nebeidz stāstīt stāstus joprojām.

Uz tikšanos ""Mājupceļā" - Daiga Kalniņa

Londona skatās uz ziemeļiem

Lasiet vairāk šeit.

Særnorsk praksis rundt skattelistene

Lasiet vairāk šeit.

- Burde holdt seg unna

Lasiet vairāk šeit.