NORVĒĢU valodas klubiņa atklāšanas pasākums!

Visi norvēģu valodas pratēji un interesenti laipni aicināti uz NORVĒĢU VALODAS KLUBIŅA atklāšanas pasākumu SIA “Nordisk” 10.jūnijā plkst. 17.00, Rīgā, Tērbatas 4-2.

Vakara tēma - "Hva er typisk norsk?"

Vadīs pasniedzējs no Norvēģijas Gunnsteins Hūsa (Gunnstein Husa). Vakara
gaitā diskutēsim par "hva er typisk norsk", uzzināsim vairāk par norvēģu
režisoru Mortenu Tildumu (Morten Tyldum) un skatīsimies viņa filmu
"Buddy", kas ir ieguvusi "Amandas" balvu, kā arī našķēsimies ar “typisk norsk”.

Pasākums notiks norvēģu valodā. Ieeja - brīva. Līdzi ņemam groziņus.

Vēlams pieteikties līdz 8. jūnijam.

Jūsu,
Baiba, Sintija, Snorre, Jānis un Gunnsteins
SIA "Nordisk"
2000 31 55
http://www.nordisk.lv/

ceturtdien, 27.maijā plkst.12.00 Brīvdabas muzejā,Kurzemes sētā zviedru grupas koncerts

Zviedru tautas deju grupa ,,Obackaringen'' sniegs 40 minūšu garu koncertu un pēc koncerta būs danči. Muzikanti spēlēs vijoles, ermonikas, ģitāru, solīta arī zviedru taustiņvijole.
Par grupu ,,Obackaringen'' vairāk, lūdzu, lasiet šeit

Fotoizstāde “Ūdens...” Ventspils Teātra namā Jūras vārti

25. maijā plkst. 18:00 Ventspils Teātra namā „Jūras vārti” tiks atklāta Imanta Grosa fotoizstāde “Ūdens...”, kas vērš uzmanību uz tik pašsaprotamu mūsu ikdienas sastāvdaļu kā ūdens – gan apkārtējā vidē sastopamām ūdenstilpnēm, gan ūdeni, ko, īpaši netaupot, lietojam saimniecībā.


Izstāde ir kritisks atgādinājums par to, ka pasaules sabiedrības šībrīža attīstības posmā ūdens ir kļuvis par apdraudētu dabas resursu. Skarbā realitāte ir tāda, ka svaigs ūdens daudzās pasaules malās jau šobrīd ir grūti pieejama greznība, par ko jācīnās ik dienu. Tāpat nevar vairs paļauties uz pieņēmumu, ka mūsu bērniem un mazbērniem ūdens būs pieejams neierobežotā daudzumā. Visticamāk, nākotnē patēriņš būs maksimāli jāierobežo, jo ūdens rezerves būs krietni sarukušas... Ja vien nesāksim mainīt savus ūdens lietošanas ieradumus jau šodien.

Darbu autors: Imants Gross
Izstādes kuratore: Iveta Ērkšķe.
Mūziku izstādei radījis Raimonds Tiguls.

Foto izdrukas un ierāmēšanu veicis Aivars Purmals, fineArtPrint.lv

Imants Gross (dz.1953.g., Zviedrijā) ir latviešu izcelsmes diplomāts, kas kopš 2004. gada dzīvo Rīgā un vada Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā.

Ar fotografēšanu sāka nodarboties 15 gadu vecumā, kad mantojumā no vectēva Miķeļa Gross saņēma savu pirmo fotokameru. Paralēli darba gaitām dažādās zemeslodes valstīs fotografēšana palika nemainīgi iecienīts vaļasprieks, kas pamazām pārtapa par profesionāla līmeņa nodarbi.

2009. gada maijā sadarbībā ar fotogrāfu Gunāru Janaiti tika izveidota retrospektīva fotoizstāde par Imanta vectēvu Miķeli Gross (1886-1966). Līdztekus izstādot arī paša Imanta bildētus fotoportretus, tapa savdabīga laikmeta liecība četru paaudžu griezumā.

Vairāk informācijas: http://www.jurasvarti.lv/

Norden er et åndelig rom

Les mer her.

Svanetijas stāsti 26.aprīlī plkst. 18.00

Svanetijas stāstu pasākums pārcelts uz pirmdienu, 26.aprīli plksat. 18.00

RCB Svešvalodu bibliotēka un Biedrība NORDEN Latvijā aicina klausītājus uz Stāstu sarīkojumu Svanetijas stāsti.
Par Svanetiju stāstīs Jan Richard Baerug - 26.aprīlī plkst. 18.00 RCB Svešvalodu bibliotēkā (Kongresu namā, Kr.Valdemāra ielā 5 Rīgā).
Svanetija, Senā Kolhīda, Zelta Aunādas zeme, ir skaists, leģendām apvīts novads Grūzijā, vieta, kur sākusies Grūzija kā valsts. Tur dzīvojošā svānu tauta ir daudz senāka kā gruzīni un arī svānu valoda ir senāka. Tā atšķiŗas no gruzīnu valodas tikpat, cik leišu valoda atšķiras no latviešu valodas un īslandiešu - no norvēģu.

Svanetijā tiek gatavotas tradicionālās svānu cepures un pasaulē labi pazīstama ir tradicionālā daudzbalsība.

Svanetijā atrodas alpīnistus vilinošā, grūti sasniedzamā Ušbas virsotne, šis teiksmainais kalnu novads saista ne tikai kalnu tūristus, bet arī citus ceļotājus un aktīvās atpūtas cienītājus.

Viens no Svanetijas novada kalnu ciematiem Ušguļi iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.

Biedrības Norden Latvijā Gada sapulce

2010.gada 10.martā notikusi Biedrības Norden Latvijā Gada sapulce. Klātesošie biedrības biedri un atbalstītāji noklausījās biedrības valdes ziņojumu par biedrības darbību pēdējā gada laikā. Tika ievēlēta valde trīs cilvēku sastāvā : Daiga Kopštāle, Gunta Dombrovska un Jan Richard Bærug un Revizijas komisija, kuŗā ievēlējām Ilzi Kačevsku un Liesmu Jēkabsoni.

Atgādinām Biedrības biedriem, ka mūsu biedru gada maksas ir: Ls 5,- ,
studentiem, nestrādājošiem un pensionāriem Ls 3,-

Mūsu rekvizīti:

 SEB banka, UNLALV2X, Rīdzenes filiāle,
 Norden Latvijā SO Biedrība,
Reģ.nr. 400008029023
Konta nr: LV65UNLA0002005469494
Maksājuma mērķis: Biedra nauda par 2010. gadu

Igauņu literatūras un kultūras diena Svešvalodu bibliotēkā

Tomēr ziemeļzemē dvēsele ir tik skaidra

tik skaidra tik skumja tik izmisīga

ar visiem te notiek tā

(Jāks Jeerīts)

3.marta pievakarē Svešvalodu bibliotēkā skanēja jau gadu simtiem un pat tūkstošiem latviešu seno cilšu valodām tuvumā skanējusi valoda: Igauņu valoda. Valodas, kuŗas skanējumu es izjūtu kā stratiņa plūdumu pār akmeņiem, - skanīgu un dzirkstošu, nedaudz rotaļīgu un aizrautīgu. Šīvakara Svešvalodu bibliotēkas un Biedrības Norden Latvijā kopīgi rīkotajā dzejas un literatūras vakarā viesojās dzejnieks un literāts, savulaik hipijs un brīvdomātājs, tagad jau vaīrāku gadu gaŗumā politiķis un diplomāts, šobrīdējais Igaunijas Republikas vēstnieks Latvijā Jāks Jeerīts un dzejnieks un atdzejotājs, igauņu un somu valodas filologs Guntars Godiņš, cilvēks ar ne tikai ilgstošu atdzejotāja pieredzi, bet arī ar pieredzi strādāt Latvijas vēstniecībā Igaunijā kultūras atašeja amatā.

Saruna izvērtās plaša un Igaunijas dzeju visaptveroša - sākot no igauņu tautasdziesmām (nesen  apgādā Nordik iznācis igauņu Tautasdziesmu krājums Ozols auga debesīs Guntara Godiņa atdzejojumā) līdz mūsdienu dzejām. Skanēja gan paša Jāka lasītā dzeja, gan G.Godiņa dažādu dzejnieku atdzeja.

Aizrautīgo klausītāju pulkā bija sanākuši gan skolēni no Igauņu vidusskolas Rīgā, gan somu un igauņu literatūras turlkotāji, gan arī ļaudis no draudzīgās Zviedrijas kultūras biedrības Latvijā, gan citi Ziemeļu kultūras lietās ieinteresētie. Tikšanās dalībniekiem bija iespēja iegādāties grāmatu apgādā Mansards iznākušās igauņu dzejas grāmatas, tai skaitā arī Jāka Jeerīta dzejas grāmatiņu "CD".

Šķīrāmies kā draugi un cerībā tikties atkal - kaimiņtautas dzejā arī mēs smeļamies prieku, jo bieži vien igauņu latviski tulkotā dzeja aizpilda to, kas latviešu dzejā pietrūkst, ko gan nevar diemžēl sacīt par pretējo, jo Igaunijā latviešu dzeja ir gauži maz tulkota. Igauņu folklora un mītoloģija ir svarīgs iziņu avots latviešu mītiskās dzejas un Dainu izprašanā un izziņā.

Attēlu krājums no tikšanās vakara: autore Daiga Kopštāle